.................... Visu šo laiku es dzīvoju tikai priekš tevis , pat ja tas tā neizskatījās , tas tā tomēr bija. Tgd es neredzu jēgu savai dzīvai- pašnāvība nav izeja un es to zinu, un nevēlos, lai kāds vēl tevi tajā vainotu, tu mani esi labojusi uz to labāko pusi , parādīji dzīvi tādu , kāda viņa ir realitātē un reizē izrotāji viņu debišķīģi skaistu!
 Varbūt esmu nevērtīgs, varbūt tu mani vairs neuzskati par cienīgu saukties par tavu puisi, bet es ar to samierināšos un izdzīvošu šis mana paša radītās sāpes līdz galam, jo pats jau esmu pie visa vainīgs.